Aerobika nav noderīga piektajai daļai cilvēku

Aerobika nav noderīga piektajai daļai cilvēku
Aerobika nav noderīga piektajai daļai cilvēku
Anonim

Journal of Applied Physiology jaunākajā numurā publicēts pētījums, kas parāda, ka aerobikas (t.i., vidējas intensitātes, bet ilgstošas slodzes, piemēram, skriešanas, ērtas riteņbraukšanas vai aerobikas vingrinājumi) atšķirīgi ietekmē cilvēkus ar dažādiem gēniem.. Saskaņā ar pētījumu neveiksmīgākajiem 20% aerobikai nav labvēlīgas ietekmes uz veselību.

d0008833
d0008833

Sākotnēji aerobikas mērķis ir veicināt un stimulēt organisma skābekļa uzņemšanu un transportēšanu. Starptautiskā pētījuma laikā aerobikas trenažieru muskuļi tika pārbaudīti pirms un pēc treniņa. Izrādījās, ka 20% pārbaudīto subjektu skābekļa uzņemšanas slodzes laikā bija maz vai vispār nepalielinājās. Turklāt pētnieki atklāja, ka tas vienmēr notika tiem, kam ir noteikti gēni. No tā izriet, ka no ģenētikas ir atkarīgs, kam aerobika ir noderīga un kam nē.

Sirds slimību un cukura diabēta attīstības novēršana ir klasificēta kā viena no pozitīvajām sekām mēreniem vingrinājumiem ilgākā laika periodā, taču tagad ir kļuvis skaidrs, ka arī aerobika nav panaceja, jo tā tikai palīdz četri no pieciem cilvēkiem. Zinātnieki iesaka fiziskus vingrinājumus, kas pielāgoti iedzimtiem gēniem, t.i., saka, ka tiem, kam aerobika nenāk par labu, būtu jāveic intensīvākas aktivitātes, piem. skrien, nevis skrien, vai cel svarus, nevis vieglākus vingrinājumus, vai veic atspiešanos un pievilkšanos.

Ieteicams: